online meds-store

Par Būvmateriālu Ražotāju asociāciju

Būvmateriālu ražotāju Hamleta ēnā

     Nespējā izšķirties par konkrētu lēmumu Hamlets nonāca pie slavenās frāzes – Būt vai nebūt? Uz šo pašu jautājumu būt vai nebūt pašlaik atbildi meklē arī  A/S „Liepājas Metalurgs”. Lēmums kāds tiks pieņemts būs būtisks ne tiki uzņēmumam, bet arī Liepājai – pilsētai, kurā atrodas lielākais Latvijas rūpniecības uzņēmums.

    Lēmums par atbalstu atjaunojamās enerģijas ražošanai caur elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenti, kuru valdība pieņēma izpildot Briselei dota solījumu, rada situāciju, ka Hamleta tēva gara ēna var parādīties arī citiem energoietilpīgajiem būvmateriālu ražošanas, kā arī citu nozaru uzņēmumiem. Ja būvmateriālu ražotāji ar izpratni varētu attiekties pret valsts atbalstu saprātīgai atjaunojamo energoresursu ražošanai, tad izprast kā pie atbalstu prasošiem un atbalstu saņēmušiem tiek pieskaitītas arī koģenerācijas stacijas, kas tiek darbinātas ar dabas gāzi izprast ir visai problemātiski. Kā valsts vadītāju neprofesionalitātes un valsts investīciju visneveiksmīgākā ieguldījuma piemērs kļuvis Rīgas TEC 2-2, kuras būvniecībai iztērēti  500 milj.ls  Lai attaisnotu  veiktās būvniecības nepieciešamību, kā vienīgo argumentu  tās uzsākšanai var saklausīt uz daiļliteratūras, sevišķi fantastikas darba sacerējumu balstītu tēzi par enerģētisko drošību un neatkarību. Kāda gan var būt drošība, ja cik zināms fosilais kurināmais - dabas gāze Latvijas zemes dzīlēs līdz šim nav atrasta un vienīgai veids, kā to iegūt ir iepirkt Krievijā. Neizprotami ir arī tas, ka Latvija ir valsts, kur elektroenerģijas ražošana bāzēta uz vienu no ekonomiski izdevīgākajiem enerģijas ražošanas veidiem- hidroenerģiju, bet cena elektroenerģijas patērētājiem Latvijā ir augstākā Eiropā. Vai tiešām tik svarīgi ir pārdot lēto elektroenerģiju kaimiņu valstīm, lai ieietu viņu tirgos, bet patērētājiem Latvijā likt maksāt nesamērīgi augstu cenu, kas liedz konkurēt mūsu uzņēmējiem Eiropas Savienības un citu valstu tirgos, kā arī mazturīgiem spēju apmaksāt saņemtās elektroenerģijas rēķinu. Rodas iespaids, ka Latvijas enerģētikas bizness ir vēlme sasniegt savu labklājību uz citu rēķina.
    Risinot obligātās iepirkuma komponentes radīto problēmu jārēķinās ar to, ka  jebkurš no risinājumiem prasa vai nu maksājumu subsīdiju pārdali starp elektroenerģijas patērētājiem, vai paaugstinot PVN, vai radot jaunu nodokli, kuru uzlikt enerģijas ražotājiem, vai norakstīt zaudējumos TEC-2-2, kaut pareizāk protams būtu likt par neprofesionālu lēmumu pieņemšanu maksāt tos, kas šos lēmumus ir pieņēmuši. Laika atlicis maz, pie kam būtiski, ka vairs nav jāatskatās Briseles virzienā, jo arī tur runas par atbalstu atjaunojamiem energoresursiem un CO2 kvotām ir pilnībā apklusušas un kļuvušas pat kaitīgas.
     Meklējot risinājumu radītai situācijai diemžēl jāatzīst, ka atjaunojamās enerģijas atbalsta mehānisms no ekonomiskās problēmas ir kļuvis par politisku, jo piedāvājot vienu vai otru risinājumu vispirms jāraugās, kāda partija vada attiecīgo ministriju, kurai būtu jāuzņemas izveidotā atbalsta revīzija, vai tās reitings ir pietiekams, lai spētu pieņemt patstāvīgu lēmumu, vai arī  laika periods, kurā piedāvātais risinājums būtu jāpieņem, nav saistīts ar vēlēšanu ciklu – pašvaldības, Latvijas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Kādreiz marksistu idealogi nonākot krustcelēs izvirzīja jautājumu - Ko darīt?- un pēc tam sagrāva impēriju. Ļoti ceru, ka valdība spēs pieņemt saprātīgu risinājumu pašu radītājai problēmai, ka tā neizraisīs graujošas sekas uzņēmējiem un galu galā katram Latvijas iedzīvotājam.
 
L.Jākobsons
Būvmateriālu ražotāju asociācijas Izpilddirektors  
 
 
 
 
             

Latvijas lielākie būvmateriālu ražotāji apvienojas nozares attīstības veicināšanai

Latvijas lielākie būvmateriālu ražotāji apvienojušies biedrībā „Būvmateriālu ražotāju asociācija” ar nolūku veicināt valsts atbalstu nozarei gan iekšējā, gan eksporta tirgos, rosināt vietējo materiālu izmantošanu būvniecībā un ieviest vienotus būvmateriālu kvalitātes standartus, stiprinot Latvijā ražotu būvmateriālu reputāciju.

Būvmateriālu ražotāju asociācijā apvienojušies SIA CEMEX, SIA Sakret, A/s Liepājas metalurgs, A/s Valmieras stikla šķiedra, SIA Tenax, SIA Knauf,  SIA AEROC un    A/S Latvijas finieris. Ražotāju kopējais apgrozījums 2009.gadā sasniedza 325 miljonus latu, bet investīcijās ieguldīti 275 miljoni latu. Uzņēmumi nodarbina gandrīz 6 tūkstošus cilvēku.
„Mūsu mērķis ir nodrošināt stabilu un koordinētu būvmateriālu ražošanas nozares attīstību, jo tā ir gan eksportspējīga, gan spēj konkurēt un aizstāt importa produkciju vietējā tirgū. Būvmateriālu ražošanas nozarē investēti apjomīgi līdzekļi, kas nodrošina inovatīvu un konkurētspējīgu produktu ražošanu. Turklāt būvniecības nozare nodrošina darba vietas un ieņēmumus arī daudzām citām nozarēm – transporta pārvadājumu, loģistikas, būvmateriālu tirdzniecības, kā arī apkalpojošās sfēras uzņēmumiem. Ir jāsaprot, ka tieši uzņēmēji darbina Latvijas ekonomiku, caur nodokļu maksājumiem nodrošina līdzekļus sociālajai sfērai un sniedz darba vietas, kas esošajā situācijā ir ārkārtīgi svarīgs aspekts,” saka Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.
Būvmateriālu ražotāju asociācija dibināta 2010.gada 19.februārī. Tās dibinātāji ir astoņi lielākie nozares ražotāji. Par asociācijas valdes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Gruzniņš no SIA CEMEX, savukārt izpilddirektora amatā iecelts Leonīds Jākobsons, kas iepriekš vadījis Valsts būvinspekciju. Biedrībā var un tiks aicināti iestāties nozares uzņēmumi, kas Latvijā ražo augstas kvalitātes produkciju, izmantojot vietējas izcelsmes izejvielas, un godprātīgi pilda saistības pret darbiniekiem, sadarbības partneriem un valsti.
 
Leonīds Jākobsons
Tel.: +371 29 298 138
e-pasts: Leonids.Jakobsons@bra.lv

 

Būvmateriālu ražotāju asociācijas biedri gada darbības jubilejā

Būvmateriālu ražotāju asociācija:
Kr.Barona iela 99, Rīga, LV-1012.
jakobsonsleonids@inbox.lv.

Vārdadienas šodien svin:
Vilis
Vilhelms