I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2009.gada 15.jūlija rīkojuma Nr.474 "Par Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepciju" (turpmāk – rīkojums Nr.474) 3.punkts.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

1.          Šobrīd attīstības plānošanas jautājumus regulē trīs likumi:

1.1.     Attīstības plānošanas sistēmas likums, kas nosaka vispārējus attīstības plānošanas sistēmas pamatprincipus;

1.2.     Reģionālās attīstības likums, kas nosaka plānošanas reģionu kompetenci, nosauc teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tai skaitā, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības programmas;

1.3.     Teritorijas plānošanas likums, kas nosauc teritorijas plānošanas līmeņus un dokumentus valstī.

Atbilstoši minētajam vieni un tie paši jautājumi tiek regulēti trijos atsevišķos likumos. Līdz ar to,  nepieciešams pēc iespējas novērst normu pārklāšanos. Likumprojektā "Teritorijas attīstības plānošanas likums" būs jāietver detalizētas normas par teritorijas attīstības plānošanu, jo Attīstības plānošanas sistēmas likums satur attīstības plānošanas sistēmas, kas ietver politikas plānošanu un teritorijas attīstības plānošanu, vispārējo regulējumu. Savukārt, veicot grozījumus Reģionālas attīstības likumā, būs jāsvītro normas, kas attiecas uz teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Likumprojektā detalizējot Attīstības plānošanas sistēmas likuma un Reģionālas attīstības likuma normas, netiek paredzētas jaunas funkcijas un uzdevumi plānošanas reģioniem. Likumprojekts samazina plānošanas reģionu līmenī izstrādājamo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu skaitu.

2. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir izveidotas 109 novada pašvaldības un deviņas republikas pilsētu pašvaldības. Spēkā esošā teritorijas plānošanas sistēma darbojas neefektīvi apvienotajās vietējās pašvaldības un rada papildus izdevumus un administratīvo resursu patēriņu. Līdz ar to, ir nepieciešams jauns tiesiskais regulējums, kas ļautu jaunajām vietējām pašvaldībām efektīvi un kvalitatīvi plānot savu attīstību.

Šobrīd ir noteikts, ka vietējā pašvaldība izstrādā teritorijas plānojumu visai administratīvajai teritorijai. Teritorijas plānojuma izstrādei izmanto topogrāfisko karti ne vecāko par pieciem gadiem, mērogā M 1: 10 000, atsevišķām teritorijas daļām M 1: 5000 vai M 1: 2000. Šāda teritorijas plānojuma izstrāde, izmantojot karti ar mērogu M 1:10 000, piemēram, Gulbenes novadam rada ievērojamus izdevumus kartogrāfiskajām materiāla izstrādei.

Savukārt šobrīd daudzos gadījumos notiek nevis pārdomāta un ilgtspējīga teritorijas plānošana, bet teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas noteikšana atbilstoši nekustamo īpašumu īpašnieku vēlmēm, kas var kalpot tikai īstermiņa mērķiem. Lai vietējās pašvaldības teritoriju būtu iespējams attīstīt ilgtermiņā, ir nepieciešams noteikt ilgtermiņa prioritātes un mērķus visai vietējās pašvaldības teritorijai, uz kā pamata izvirzīt konkrētos uzdevumus.

3. Problēmas rada teritorijas plānojumu pārāk sīka detalizācija pakāpe, kā rezultātā nepieciešama bieža teritorijas plānojumu grozīšana un papildus administratīvo un finanšu resursu izlietošana. Tāpat vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi satur informāciju, kas jau ir noteikta ar citiem normatīvajiem aktiem, un būtu izmantojamā kā informācija plānošanai, nevis teritorijas plānojumā atspoguļojamā informācija (piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, aizsargjoslas, kuru platums ir noteikts ar Aizsargjoslu likuma normām u.c.).

4. Spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts termiņš, cik ilgā laikā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir tiesīgs apturēt teritorijas plānojuma darbību ar savu rīkojumu. Kā norādīts Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa spriedumā lietā Nr.2006-38-03 šāda termiņa trūkums varētu nonākt pretrunā ar tiesiskās stabilitātes principu, sevišķi gadījumos, kad vietējās pašvaldības teritorijas plānojums tiek pārsūdzēts ilgu laiku pēc tā pieņemšanas, bet citas personas ir paļāvušās uz tā nemainīgumu un atbilstoši teritorijas plānojumam plānojušas savu rīcību. Savukārt Satversmes tiesas 2008.gada 27.marta sprieduma lietā Nr.2007-17-05 secinājumu daļas 23.punktā norādīts, ka likumdevēja uzdevums ir noteikt minēto tiesību taisnīgu līdzsvaru. Tāpēc Saeimai ir jāapsver iespēja likumā noteikt termiņu, kādā par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs var apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.

5. Šobrīd vietējās pašvaldības detālplānojumi tiek apstiprināti saistošo noteikumu veidā. Satversmes tiesa norādīja, ka detālplānojumu izvērtēšana ir Satversmes tiesai neraksturīga funkcija, un detālplānojums pēc savas būtības līdzinās vispārējā rakstura administratīvajam aktam, nevis ārējam normatīvajam aktam.

Gadījumā, kad detālplānojums tiek apstiprināts ar saistošajiem noteikumiem, detālplānojuma izstrādes process ir atzīstams par ārējā normatīvā akta izstrādes procesu. Līdz ar to, detālplānojuma izstrādes ierosinātajam nepastāv iespējas aizsargāt savas tiesiskās intereses detālplānojuma izstrādes procesā līdzīgi, kā tās būtu, piemēram, būvniecības procesā, kas ir administratīvais process. Šāds tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkums nonāk pretrunā ar Satversmes 92.pantu.

6. Viena no problēmām ir tas, ka normatīvajos aktos nav noteiktas prasības personām, kas izstrādā teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, tai skaitā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumus un detālplānojumus. Rezultātā tiek izstrādāti nekvalitatīvi teritorijas plānojumi un detālplānojumi un visa atbildība gulstas uz pašvaldību, nevis dokumenta izstrādātājiem.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Ministru kabinets 2009.gada 15.jūlijā apstiprināja Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepciju, kurā ir ietverti varianti telpiskās plānošanas sistēmas pilnveidošanai, tai skaitā:

1.     ir definēti teritorijas attīstības plānošanas dokumenti vietējā līmenī;

2.     ietverti varianti vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma apstrīdēšanai.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

1. Salīdzinājumā ar esošo plānošanas sistēmu likumprojekts neparedz jaunu obligāto teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi vietējo pašvaldību līmenī. Vietējās pašvaldības attīstības stratēģija, kas esošajās attīstības programmās ir kā atsevišķa sadaļa un teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā ietvertā informācija, tiek izdalīta kā atsevišķs dokuments.

Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka teritorijas plānojuma ietvaros var sagatavot tematiskās kartes. Likumprojekts paredz, ka nepieciešamības gadījumā specifisku jautājumu risināšanai visos plānošanas līmeņos var izstrādāt tematiskos plānojumus. 

Nacionālajā līmenī šāds tematiskais plānojums ir Jūras telpiskais plānojums. Tā mērķis ir saskaņot dažādu nozaru intereses teritoriālo ūdeņu, kontinentālā šelfa un ekskluzīvās ekonomiskās zonas izmantošanā, un tā nepieciešamība izriet no Eiropas Savienības iniciatīvām, VASAB (par telpisko plānošanu un attīstību atbildīgo ministru sadarbība Baltijas jūras reģionā) ministru deklarācijām un Helsinku Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību Rīcības plāna.

2. Likumprojekts "Teritorijas attīstības plānošanas likums" ir sagatavots ar mērķi noteikt tiesisku regulējumu jaunai teritorijas attīstības plānošanas sistēmai. Likumprojektā ir definēti visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un to īss saturs.

3. Likumprojektā ir paredzēts jauns teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veids – tematiskais plānojums, kuru nepieciešamības gadījumā var izstrādāt visos plānošanas līmeņos specifisku jautājumu risināšanai (piemēram, jūras telpiskais plānojums nacionālajā līmenī vai tematiskais plānojums inženierkomunikāciju izvietojums vietējā pašvaldībā).

4. Likumprojektā ir ietvertas normas par plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības attīstības programmām, kuras šobrīd ir regulētas ar Reģionālās attīstības likuma normām. Ņemot vērā to, ka attīstības programma ir viens no teritorijas attīstības plānošanas dokumentu veidiem, ir nepieciešams tiesisko regulējumu paredzēt viena likuma ietvaros, attiecīgi veicot grozījumus Reģionālās attīstības likumā, un svītrojot normas par teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

5. Likumprojektā paredzēts, ka nacionālajā līmenī var tikt noteiktas valsts interešu teritorijas, kas ir nepieciešamas sabiedrības interešu nodrošināšanai, valsts funkciju īstenošanai vai to realizācijai nepieciešamo objektu izvietošanai. Priekšlikumus minēto teritoriju izveidošanai sniegs attiecīgā nozares ministrija, bet Ministru kabinets tos apstiprinās ar noteikumiem un noteikts to izmantošanas nosacījumus. Valsts interešu teritorijas izveidošanā paredzēts iesaistīt arī sabiedrību. Ja pirms valsts interešu teritorijas izveides ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, tad šīs procedūras ietvaros atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veiktas sabiedriskās apspriešanas. Savukārt, ja ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams, attiecīgajai nozares ministrijai būs jāveic sabiedrības informēšanas pasākumi par valsts interešu teritorijas izveidi.

6. Atšķirībā no spēkā esošā Teritorijas plānošanas likuma likumprojektā paredzēts, ka plānošanas reģioni izstrādās, nevis teritorijas plānojumu, bet attīstības stratēģiju, kas ir ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka attiecīgā reģiona ilgtermiņa attīstības mērķus, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu. Turpmāk arī visām vietējām pašvaldībām būs jāizstrādā attīstības stratēģija, lai apvienotajām pašvaldībām būtu priekšstats par pašvaldības turpmāko attīstību.

7. Teritorijas plānojums būs jāizstrādā visai pašvaldības teritorijai, bet to būs iespējams darīt pa daļām. Tas nozīmē, ka novada pašvaldības varēs izstrādāt teritorijas plānojumu dažādā laikā dažādām teritorijas daļām (atsevišķai pilsētai, ciemam, pagastam, vai visai lauku teritorijai). Lauku teritorijā pašvaldībai būs iespējams noteikt vienkāršotu funkcionālo zonējumu, izmantojot aktualizētas topogrāfiskās kartes informāciju (valsts pamatdatus, kurus uztur valsts aģentūra "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra") un citu institūciju uzturētos datus (piemēram, Lauku atbalsta dienesta uzturēto Lauku reģistra informāciju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo informāciju par ūdensobjektu teritorijām). Lauku teritoriju varēs apbūvēt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiktas vispārīgas prasības vietējo pašvaldību teritorijas plānošanai un apbūvei. Ja lauku teritorijā būs nepieciešamība būvēt tādu objektu, kāds nav paredzēts iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos, tad būs nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, ievērojot vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā noteikto (piemēram, nevar izstrādāt detālplānojumu ražošanas objektam, ja attīstības stratēģijā konkrētā pašvaldības teritorijas daļa ir norādīta kā rekreācijas teritorija).

8.. Likumprojekts paredz, ka vietējā pašvaldība nepieciešamības gadījumā var izstrādāt lokālplānojumu - teritorijas daļas plānojumu specifiska plānošanas uzdevuma (problēmas) lokālam risinājumam un teritorijas plānojuma detalizācijai. Lokālplānojumu varēs izstrādāt gan pilsētu un ciemu, gan pašvaldības lauku teritorijas daļai. Gadījumos, ja lauku teritorijai nebūs noteikts funkcionālais zonējums, ar lokālplānojumu to varēs noteikt.

Lokālplānojumus vietējā pašvaldība varēs izstrādāt pēc savas iniciatīvas, ja uzskatīs par nepieciešamu veikt pilsētas vai ciema teritorijas plānojuma detalizāciju (ja teritorijas plānojums ir vispārīgs) vai arī ar mērķi atrisināt noteiktās problēmas (ielu tīkls, inženierkomunikāciju izvietojums u.c.).

Gan vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, gan lokālplānojums ir apstiprināmi pašvaldības saistošo noteikumu veidā.

9. Likumprojektā ir noteikts, ka sūdzību par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajam  ministram par apstiprināto vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu var iesniegt triju mēnešu laikā no paziņojuma laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par attiecīgo saistošos noteikumu apstiprināšanu publicēšanas.   Par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajam   ministram šāda veida sūdzības būs jāizskata divu mēnešu laikā un jāpieņem lēmums par rīkojuma, ar kuru tiek apturēta teritorijas plānojuma vai lokālplānojums spēkā stāšanās, izdošanu. Tādā veidā tiks nodrošināta tiesiskās stabilitātes principa ievērošana.

Gadījumā, ja par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs izdos rīkojumu par teritorijas plānojuma un lokālplānojuma apturēšanu, teritorijas plānojums, lokālplānojums vai to atsevišķa daļa nestāsies spēkā. Šādā gadījumā, vietējai pašvaldībai būs jāpieņem lēmums par teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to atsevišķas daļas atcelšanu, vai par vēršanos Satversmes tiesā.

Par spēkā stājušos teritorijas plānojumu un lokālplānojumu persona, kuras konstitucionālas tiesības ir aizskartas ar teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, varēs iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā sešu mēnešu laikā no saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīža atbilstoši Satversmes tiesas 19.³pantā noteiktajam. Kā arī  par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajam  ministram sešu mēnešu laikā būs tiesības izdot rīkojumu par teritorijas plānojumu vai lokālplānojuma darbības apturēšanu, ja tiks konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām.

10. Detālplānojums atšķirībā no šī brīža tiesiskā regulējuma turpmāk tiks apstiprināts administratīvā akta, nevis vietējās pašvaldības saistošo noteikumu veidā. Šādā veidā tiks novērsta virkne problēmu, kas bija saistītas ar detālplānojuma apstiprināšanu saistošo noteikumu veidā. Pirmkārt, privātpersonām radīsies iespēja aizsargāt savas tiesiskās intereses detālplānojuma izstrādes procesā, piemēram, gadījumā, ja vietējā pašvaldība neveic normatīvajos aktos noteiktās rīcības (nenodod detālplānojumu sabiedriskajai apspriešanai, neapstiprina detālplānojuma redakciju un citas rīcības). Otrkārt, būs iespējams ar tiesas spriedumu uzlikt par pienākumu izstrādāt detālplānojumu gadījumos, kad tas ir obligāti nepieciešams atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Treškārt, tiek atrisināta problēma, kas ir saistīta ar detālplānojumu tiesiskuma kontroli. Ja detālplānojums tiek apstiprināts administratīvā akta veidā, tiesiskuma izvērtēšanu sūdzības gadījumā veiks administratīvā tiesa.

Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk detālplānojumu varēs izstrādāt kopā ar būvprojektu. Gadījumos, kad detālplānojumu izstrādā noteiktai būvniecības iecerei, tas dos iespēju iedzīvotājiem sabiedriskās apspriešanas laikā vispusīgi iepazīties ar turpmāko konkrētas teritorijas izmantošanu. Savukārt, arī būvniecības ieceres īstenotājam tiks samazināti administratīvie šķēršļi, jo būvprojektu varēs izstrādāt vienlaikus ar detālplānojumu, nevis tikai pēc detālplānojuma apstiprināšanas.

Likumprojektā paredzēts, ka vietējās pašvaldības būs tiesīgas noteikt detālplānojuma īstenošanas uzsākšanas termiņu, kas nevar būt īsāks par diviem gadiem. Šādā veidā tiks novērsta šī brīža situācija, ka spēkā ir detālplānojumi, kuru īstenošana ilgstoši nav uzsākta un to risinājumi vairs neatbilst normatīvo aktu prasībām un faktiskai situācijai. Par detālplānojuma īstenošanas uzsākšanu uzskatāma ceļu, inženierkomunikāciju vai ēku būvniecības uzsākšana, bet zemesgabalu sadalīšana vai apvienošana atbilstoši detālplānojuma noteiktajām netiks uzskatīta par detālplānojuma īstenošanas.

Likumprojektā paredzētas tiesības vietējai  pašvaldībai nepagarināt detālplānojuma īstenošanas uzsākšanas termiņu, pie nosacījuma, ka detālplānojuma risinājumi vairs neatbilst normatīvo aktu prasībām vai teritorijas plānojuma (arī lokālplānojuma) prasībām.

11. Likumprojektā ir noteikts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu ir tiesīgas izstrādāt personas, kuras ir ieguvušas atbilstošu izglītību un kvalifikāciju. Minētā norma ir ietverta ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādi. Savukārt, prasības minēto personu izglītībai un kvalifikācijas tiks noteiktas Ministru kabineta noteikumos par vietējo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, t.sk., paredzot, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu grafisko daļu būs tiesīgas izstrādāt tādas personas, kuru kvalifikācija atbilst profesiju klasifikatoram un normatīvo aktu prasībām.

12. Ar likumprojektu tiek paredzēts izveidot teritorijas attīstības plānošanas sistēmu (turpmāk - TAPIS), kas ir informācijas sistēma, kas nodrošinās zemes politikas pārvaldība un teritorijas attīstības plānošanu visos plānošanas līmeņos. TAPIS nodrošinās teritorijas attīstības plānošanas dokumentu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu, datu apkopošanu no valsts informācijas sistēmām, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu uzturēšanu un publicēšanu, plānošanas procesu atbalstu, sabiedrisko apspriešanu, elektronisko pakalpojumu, kā arī atbalstīs tās pašvaldību, reģionu un valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpildei nepieciešama ģeotelpiskā informācija.

13. Likumprojekts paredz, ka paralēli teritorijas plānojumam tiek sagatavots arī aizsargjoslu plāns, kurā tiek attēlotas aizsargjoslas (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla tiek attēlota arī teritorijas plānojumā). Aizsargjoslu plānu apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Uz likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumos tiks paredzētas tehniskās prasības aizsargjoslu plāna izstrādei (piemēram, aizsargjoslu plānu izstrādā, izmantojot topogrāfisko karti mērogā no 1: 2000 līdz 1: 10 000). Tāpat tiks paredzēta aizsargjoslu plāna izstrādes un grozīšanas kārtība (tiks noteiktas institūcijas, ar kuram jāsaskaņo aizsargjoslu plāns u.c. prasības).

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Zemkopības ministrija, Vides ministrija, Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Latvijas Pašvaldību savienība.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Lai varētu izprast, kuri teritorijas attīstības plānošanas jautājumi vietējā un reģionālajā līmenī tiks regulēti ar likumprojekta normām, bet kuri ar Ministru kabineta noteikumu normām, anotācijas pielikumā kā informatīvais materiāls ir pievienoti iespējamie Ministru kabineta noteikumu projekti, kas nosaka reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes, finansēšanas, ieviešanas un uzraudzības kārtību. Tāpat ir pievienots Ministru kabineta noteikumu projekta, kas nosaka teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves vispārīgās prasības vietējā līmenī, tai skaitā, teritoriju iedalījumu zonās ar atšķirīgām prasībām atļautajai teritorijas izmantošanai un apbūvei jeb funkcionālā zonējuma klasifikāciju, dots iespējamais satura rādītājs.

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

Likumprojekta mērķis ir regulēt valsts un pašvaldību institūciju darbību teritorijas plānošanas jomā, līdz ar to likumprojektam nav sabiedrības mērķgrupas. Nevar attiecināt likumprojektu tikai uz nekustamo īpašumu īpašniekiem vai uzņēmējiem, jo teritorijas attīstības plānošana skar ikvienu valsts iedzīvotāju.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 Rādītāji

 2011. gads

 Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

 2012

 2013

 2014

 Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

 Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 1

 2

 3

 4

 5

 6

 1. Budžeta ieņēmumi:

82,7

0

0

0

0

 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

82,7

0

0

0

0

 1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

 1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

 2. Budžeta izdevumi:

 82,7

0  

-82,7  

-82,7    

-82,7    

 2.1. valsts pamatbudžets

    82,7  

0

-82,7  

-82,7    

-82,7    

 2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

 2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

 3. Finansiālā ietekme:

0

0   

82,7

82,7

82,7

 3.1. valsts pamatbudžets

0

0   

82,7

82,7

82,7

 3.2. speciālais budžets

0

0 

 0 

   0   

   0 

 3.3. pašvaldību budžets

0

0 

 0 

   0   

   0 

 4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

 X

0 

 0 

   0   

0 

0 

 0 

   0   

0 

0 

 0 

   0   

0 

 5. Precizēta finansiālā ietekme:

 X

0 

 0 

   0   

0 

 5.1. valsts pamatbudžets

0 

 0 

   0   

0 

 5.2. speciālais budžets

0 

 0 

   0   

0 

 5.3. pašvaldību budžets

0 

 0 

   0   

0 

 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

 7. Cita informācija

1. Likumprojekts īstenojams piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

2. No 1996.gada līdz 2008.gadam no valsts budžeta pašvaldību mērķdotācijās teritorijas plānojuma izstrādei tika izmaksāti apmēram 8 mlj.latu.  Likumā "Par valsts budžetu 2010.gadam" plānoti  līdzekļi 82 753 latu apmērā plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei. Ņemot vērā, ka likumprojekts neparedz turpmāk no valsts budžeta finansēt plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādi, tad sākot ar 2011.gadu valsts budžetā būs ietaupījums 82 753 latu apmērā.

3. Valsts institūcijas un plānošanas reģioni teritorijas attīstības plānošanas funkcijas īstenošanu, kā arī teritorijas plānošanas sistēmas izveidošanu un uzturēšanu, nodrošinās tiem piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros.  

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.522 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.3.2.aktivitāti "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana"" 21.2.apakšpunktu viena reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādei vai aktualizācijai plānošanas reģions ir tiesīgs saņemt līdz 105 420 latiem no Eiropas Sociālā fonda finansējuma.

4. Šobrīd aptuvenas izmaksas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei ir šādas:

1) republikas pilsētas teritorijas plānojums – 50 000 – 100 000 latu;

2) novada pašvaldības teritorijas plānojums – 10 000 – 50 000 latu.

Vietējās pašvaldības viena teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādei vai aktualizācijai ir tiesīgas saņemt finanšu līdzekļus līdz 25 000 latu no Eiropas Sociālā fonda finansējuma saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.522 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.3.2.aktivitāti "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana"" 21.1.apakšpunktu.

Papildus tam, plānošanas reģioni un vietējās pašvaldības saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.523 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.3.1.aktivitāti "Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem"" ir tiesīgas saņemt finanšu līdzekļus no Eiropas Sociālā fonda finansējuma attiecīgo speciālistu piesaistei, kas nepārsniedz noteikumu 1.pielikumā minētās izmaksas (vietējām pašvaldībām – 18 500 – 28 000 latu; plānošanas reģioniem – 40 500 latu).

5. Likumprojekta izpildei Valsts zemes dienestam nepieciešams papildus finansējums Web servisa izstrādei 2013.gadā – 34 tūkst. latu, kas nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas teksta un telpisko datu savienošanu par attiecīgo administratīvo teritoriju un to automatizētu nodošanu pašvaldībām, kā arī nepieciešams papildus viena sistēmanalītiķa amata vieta datu apmaiņas nodrošināšanai ar TAPIS.

Finanšu līdzekļi Web servisa izstrādei plānoti, piesaistot Eiropas Struktūrfondus Valsts reģionālās attīstības aģentūras realizētā ERAF projekta "Pašvaldību teritorijas plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma - 1.kārta" ietvaros.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojektā ir paredzēts deleģēt Ministru kabinetam izdot šādus noteikumus:

1) par Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas un uzraudzības kārtību;

2) par vietējā pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes un sabiedriskās apspriešanas kārtību, līgumā par detālplānojuma izstrādi un finansēšanu iekļaujamajiem nosacījumiem;

3) prasībām vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma izstrādātājiem un to kvalifikācijai;

4) par vispārīgām prasībām vietējā līmeņa teritorijas plānošanai, ietverot prasības vienotai funkcionālo izmantošanu klasifikācijai, teritorijas izmantošanai un apbūvei;

5) teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju;

6) par TAPIS izveides, darbības, nepieciešamās informācijas iegūšanas, apstrādes, izplatīšanas, datu apmaiņas ar citām valsts informācijas sistēmām kārtību, kā arī TAPIS datu saturu.

Minēto Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņi ir norādīti likumprojekta Pārējas noteikumos. Minētos Ministru kabineta noteikumus izstrādās par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija.

Lai nodrošinātu likumprojekta darbību un saskaņotu to ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešams veikt redakcionālus grozījumus šādos normatīvajos aktos:

1) Būvniecības likums (likumprojekts "Būvniecības likums" izsludināts 2009.gada 3.septembra Valsts sekretāru sanāksmes sēdē, protokols Nr.34, 4.§, VSS-1299, tā sagatavotājs ir Ekonomikas ministrija);

2) Aizsargjoslu likumā, paredzot to, ka aizsargjoslas tiek attēlotas aizsargjoslu plānā (izņemot likuma 6.pantā noteikto aizsargjoslu) un precizējot citas normas, kurās ir atsauce uz teritorijas plānojumu atbilstoši jaunajam regulējumam.

3) Reģionālās attīstības likumā, svītrojot normas, kas regulē teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi;

4) Ģeotelpiskās informācijas likumā, precizējot 17.panta pirmās daļas 14.punktu;

5) Satversmes tiesas likumā, precizējot 19.³pantu.

6) Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumos Nr.779 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība", precizējot 43.punktu;

7) Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumos Nr.280 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība", precizējot 7. un 10.punktu.

8) Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.1002 "Aizsargjoslu datu bāzes izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtība", precizējot  5., 6., 18. un 19.punktu..

2., 3. un 5.punktā minētie likumprojekti ir atbalstīti Ministru kabineta komitejas 2011.gada 24.janvāra sēdē.

4.punktā minētais likumprojekts tiks sagatavots sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un līdz 2011.gada 1.maijam izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

6. un 7. punktā minēto normatīvo aktu grozījumus VARAM sagatavos pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā.

8.punktā minētos normatīvā akta grozījumus sagatavos Tieslietu ministrija pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā.

2.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav attiecināms

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Par likumprojekta izstrādi tika informētas šādas nevalstiskās organizācijas:

1)sabiedriskā labuma organizācija "Delna";

2)biedrība "Providus";

3)biedrība "Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija";

4) biedrība "Latvijas Arhitektu savienība".

Ar sabiedriskā labuma organizāciju "Delna" un biedrību "Providus" notika tikšanās 2009.gada 23.novembrī.

Savukārt ar biedrības "Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija" un "Latvijas Arhitektu savienība" atsevišķiem biedriem notika regulāras tikšanas, apspriežot likumprojekta saturu

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Sabiedriskā labuma organizācijas "Delna" pārstāvis Kristaps Markovskis un biedrības "Providus" pārstāvis Gatis Litvins pēc savas iniciatīvas piedalījās likumprojekta izstrādē. Savukārt, lai iesaistītu teritorijas plānotājus un arhitektus likumprojekta izstrādē, RAPLM rakstiski informēja biedrības "Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija" un "Latvijas Arhitektu savienība" valdes priekšsēdētājus, kas sniedza informāciju saviem biedriem, kas pēc brīvprātības principa piedalījās likumprojekta izstrādē.

Likumprojekts izstrādes procesā vairākas reizes tika apspriests Konsultatīvajā attīstības padomē (2009.gada 23.janvāris, 26.augusts un 13.novembris)

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Iepriekš minētie sabiedrības pārstāvji konceptuāli atbalsta likumprojekta tālāko virzību. Būtiskākie priekšlikumi:

1) sabiedriskā labuma organizācija "Delna" un biedrība "Providus" - nepieciešams mainīt sistēmu un kā principu paredzēt nepieciešamību izstrādāt detālplānojumus visos gadījumos, kad jauna būvniecība paredzēta pilsētās un ciemos (ar izņēmuma gadījumiem, kad tas nav nepieciešams), kā arī lauku teritorijās atsevišķos gadījumos. Tas atbilst daudzu Eiropas valstu plānošanas sistēmām (tajā skaitā Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas), kā arī jau sākotnēji šādu principu bijis paredzēts ieviest Latvijas plānošanas sistēmā. Proti, pašreizējais regulējums, kad detālplānojumi jāstrādā tikai atsevišķos (retos) gadījumos, ir ieviests kā pagaidu variants. Priekšlikums ņemts vērā daļēji, jo gadījumi, kad ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu būs ietverti Ministru kabineta noteikumos, nevis likumprojektā.

2) biedrība "Latvijas Arhitektu savienība" – ieviest vietējā līmenī tādu dokumentu kā "lokālplānojums". Priekšlikums ņemts vērā.

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

VARAM, plānošanas reģioni, vietējās pašvaldības

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

1.    Tiks paredzēts sašaurināt plānošanas reģionu funkcijas, nosakot, ka plānošanas reģioni vairs nesniegs atzinumus par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu galīgo redakciju. Savukārt plānošanas reģioni sniegs atzinumus par vietējo pašvaldību attīstības programmām un attīstības stratēģijām.

2.    Likumprojektā paredzēts, ka detālplānojumus apstiprina administratīvā akta veidā, līdz ar to, detālplānojuma tiesiskuma pārbaude pieteikuma iesniegšanas gadījumos turpmāk būs jāveic administratīvajām tiesām.

3.    VARAM vairs nepiešķirs mērķdotācijas vietējām pašvaldībām teritorijas plānojumu izstrādei.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav

Rīgā

Nr.11

2011.gada 22.februārī

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

E.Dreimane